Dzīvības procesu nodrošināšanai organismam ir jāsaņem daudz dažādas ķīmiskās vielas. Tās nepieciešamas ne tikai kā enerģijas avots, bet arī kā būvmateriāls jaunu šūnu augšanai un attīstībai. Kā būvmateriāli nevar tikt izmantoti tie tauki, ogļhidrāti un olbaltumvielas, kas ir atmirušajās šūnās – tās noder tikai enerģijas ražošanai. Turklāt termoregulācijā, gremošanas sulu producēšanā, izvadorgānu darbībā un daudz kur citur ir nepieciešams ūdens. Arī dažādās minerālvielas (sāļus) un vitamīnus organismam nepieciešams uzņemt no ārpasaules, tāpēc ēdienam ir jāsastāv no olbaltumvielām, taukiem, ogļhidrātiem, ūdens, sāļiem un vitamīniem.
Ēdienā šīs vielas ir ietvertas sarežģītos pārtikas produktos un tiešā veidā nevar nokļūt organisma iekšējā vidē – asinīs, un ar to starpniecību visos audos, kur tās nepieciešamas. Tāpēc pastāv īpašs veidojums – gremošanas orgānu sistēma, kas veic uzņemtās barības mehānisku apstrādi, to sasmalcinot un saberžot, un ķīmisku sašķelšanu līdz atsevišķiem uztura komponentiem. Šajā sistēmā, gremošanas traktā, kā slēgtā caurulē uzņemtie produkti virzās no tā iesākuma (mutes dobuma) līdz izejai (anālai atverei).
Attēla avots: Uzdevumi.lv
Pārtikas mehāniska un ķīmiska apstrāde
Mutes dobumā ēdiens tiek aprobēts (pārbaudīts), vai tā garša un kvalitāte atbilst organisma prasībām. Ar zobu palīdzību ēdiens tiek sasmalcināts un sajaukts ar siekalām. Siekalas izdala trīs lielo siekalu dziedzeru pāri un daudzi mazi gļotādā esoši dziedzerīši. Šīs gremošanas sulas nav bagātas ar fermentiem, kas ēdienu ķīmiski sašķeļ, toties siekalas satur īpašu vielu, kas ēdiena kumosu padara slidenu un ļauj tam viegli slīdēt tālāk caur rīkli un barības vadu uz kuņģi.
Attēla avots: Uzdevumi.lv
Kuņģis ir paplašinājums gremošanas traktā ar apmēram 2 litru ietilpību. Kuņģī ēdiens atkarībā no sava ķīmiskā sastāva var uzkavēties pat vairākas stundas. Īpaši tas attiecas uz trekniem ēdieniem. Šādu aizturi nodrošina kuņģa izejā esošais cirkulārais muskulis – vārtnieks, kas periodiski atver izeju, izlaižot no kuņģa nelielas, ķīmiski apstrādātas ēdiena porcijas.
Kuņģa uzbūve. Attēla avots: Uzdevumi.lv
Kuņģa un aminoskābju nozīme
Kuņģa sieniņā esošie dziedzeri izdala kuņģa sulu, kas bez spēcīgiem fermentiem, kas šķeļ olbaltumvielas, un vājiem – tauku šķelšanai paredzētiem fermentiem, satur arī sālsskābi. Tās ietekmē tiek aktivizēti olbaltumus šķeļošie fermenti, tāpēc, ja kuņģa sulā trūkst sālsskābes, olbaltumvielas kuņģī netiek šķeltas.
Visas olbaltumvielas ir būvētas no ļoti lielām molekulām, kas savukārt sastāv no mazākām molekulām – aminoskābēm. Tās ir vairāk kā 20 dažādu veidu, bet visas satur slāpekļa atomus un tāpēc organismā no olbaltumvielām un taukiem nevar tikt sintezētas, jo tajos slāpekļa nav. Uztura olbaltumu vērtību nosaka tas, vai tajos ir tādas aminoskābes, kuras iespējams iegūt tikai tad, ja tās organisms saņem gatavā veidā (neaizvietojamās aminoskābes) vai tikai tās aminoskābes, kuras organisms var ražot pats, pārveidojot ēdienā esošās. Ja ēdiens satur neaizvietojamās aminoskābes, tad runā par pilnvērtīgiem olbaltumiem, pretējā gadījumā olbaltumvielas apzīmē kā nepilnvērtīgas.
Sālsskābei svarīga loma ir arī gremošanas procesu normālā norisē – tā regulē ēdiena pakāpenisku pāreju uz divpadsmitpirkstu zarnu, kas ir nākošā gremošanas trakta daļa aiz kuņģa. Kad ķīmiski apstrādātais ēdiena kumoss tuvojas kuņģa izejai, gļotādas receptoru mehāniska kairinājuma rezultātā vārtnieks atveras. Savukārt divpadsmitpirkstu zarnas gļotādas ķīmisks kairinājums, kuru izsauc sālsskābe, liek vārtniekam slēgties, līdz sālsskābe tiks neitralizēta. Visā gremošanas traktā, izņemot kuņģi, vides reakcija ir sārmaina un tajā labi darbojas dažādi gremošanas sulās esošie fermenti. Arī mutē labi sakošļāta kumosa iekšienē siekalu sārmu ietekmē vēl darbojas fermenti, kuri sāk šķelt ogļhidrātus. Tāpēc ēdiens mutē ir kādu laiku jākošļā, nevis uzreiz jānorij.
Divpadsmitpirkstu zarna un tauku emulģēšana
Kaut arī divpadsmitpirkstu zarna ir tikai pavisam neliels gremošanas trakta fragments, salīdzinot ar septiņus metrus garajām tievajām zarnām, tai ir svarīga nozīme gremošanas traktā. Tajā atveras divu lielu gremošanas dziedzeru izvadkanāli. Viens no tiem tur ievada spēcīgo aizkuņģa dziedzera sulu, otrs – aknu producēto žulti, kura emulģē taukus. Tauki, piemēram, speķa gabals, ūdenī nešķīst. Arī pienā atrodas mazas, ar aci nesaskatāmas tauku lodītes. Šādā emulģētā veidā, kad tauki ir izveidojuši buljonam līdzīgu šķīdumu, tie var tikt pakļauti fermentu darbībai. Gremošanas sulas vēl izdalās arī tievo zarnu augšdaļā, bet lejasdaļā no tievajām zarnām sašķeltās barības vielas uzsūcas – caur zaru sieniņas gļotādu pāriet asinsvados, un ar asins plūsmu tās tiek iznēsātas pa visu organismu.
Resnajās zarnās nesagremotā barība vēl var šķelties tur esošo rūgšanas un pūšanas baktēriju ietekmē. Tur uzsūcas sāļi un ūdens. Tāpēc zarnu saturs no šķidras konsistences pārtop biezā un pēc apmēram 24 stundu atrašanās gremošanas traktā to atstāj fekāliju veidā.
Aknas – lielākais dziedzeris cilvēka organismā
Asinis no visām gremošanas trakta vēnām vispirms nonāk aknās un tikai pēc tam kopējā asinsritē. Aknas ir cilvēka organisma svarīgākā ķīmiskā laboratorija, kur kaitīgās vielas tiek atindētas, kā arī pilnīgi nesašķeltās svešās olbaltumvielas piemērotas organisma prasībām. Ja svešas olbaltumvielas, apejot aknas, nonāk organismā, var sākties dzīvībai bīstamas slimīgas reakcijas.
No gremošanas trakta pašas sākuma daļas – mutes gļotādas, asinis nedodas uz aknām, tāpēc tās ķīmiskās vielas, kas paturētas ilgāku laiku mutē, ir spējīgas uzsūkties un iedarbojas spēcīgāk. To izmanto atsevišķos gadījumos medicīnā, turot tableti zem mēles. Arī alkohols no lēni sūkta kokteiļa iedarbojas spēcīgāk, jo tas nonāk smadzenēs pirms aknas to sākušas atindēt.
Ēdiena ietekme uz ķermeņa funkcijām
Ēdiena uzņemšana izsauc pārmaiņas cilvēka organismā. Pēc ēšanas notiek asins pārdale. Paplašinās mazās arteriolas gremošanas trakta sieniņās, radot pilnasinību (hiperēmiju), turpretim skeleta muskuļi saņem mazāk asiņu un to darba spējas pāris stundas ir samazinātas. Pārpildīts kuņģis var pacelt diafragmu (plašo muskuli, kas atdala krūšu dobumu no vēdera dobuma un uz kura atrodas sirds). Paceltās sirds darbspējas var tikt traucētas. Paceltā diafragma ierobežo arī ieelpas dziļumu. Tāpēc 1 – 2 stundas pirms treniņa un sacensībām neiesaka ēst, bet pirms supergarajām distancēm rekomendē uzņemt ogļhidrātiem bagātu, viegli sagremojamu ēdienu, piemēram, mannā putru ar ievārījumu.
Raksta autors: Edgars Brēmanis (1935. – 2023.)
© SIA “Sporta izglītības aģentūra”, 2012
Publicētais saturs ir SIA “Sporta izglītības aģentūra” īpašums un ir autortiesību objekts, kas tiek aizsargāts Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajā kārtībā.
Jebkuras informācijas pārpublicēšana vai izmantošana komerciālos nolūkos ir aizliegta. Satura vai to daļu izmantošana nav atļauta bez SIA “Sporta izglītības aģentūra” rakstiskas piekrišanas.