Kāds ikdienā nodarbojas ar sportu, jo izbauda sajūtas, ko sniedz konkurence un dažkārt arī saldā uzvaras garša. Vēl citi caur sportu un fiziskām aktivitātēm gūst patiesu piepildījumu savā dzīvē. Daži cilvēki trenējas, jo tādējādi izdodas mazināt ikdienas stresa radītās sekas un uzlabot savu emocionālo, kā arī mentālo labklājību. Nereti fiziskās aktivitātes kalpo kā rīks svara samazināšanai un formas uzlabošanai, gan arī sniedz iespēju kvalitatīvi pavadīt laiku kopā ar draugiem un izklaidēties. Taču arvien biežāk tiek runāts par to, kādu lomu sports ieņem mūsu veselības profilaksē un ilgtermiņa dzīves kvalitātes nodrošināšanā. Veselīgs dzīvesveids, kas sevī ietver treniņus, pilnvērtīgu uzturu, labu miegu un vēl daudzus citus būtiskus faktorus, vairs nav kaut kas ekskluzīvs, taču ieņem arvien augstāku vietu pat aizņemtāko cilvēku prioritāšu sarakstā. Vai esi aizdomājies, kā sports un veselīgs dzīvesveids ietekmē tieši tavu vai tavu klientu veselību?
Veselīgs dzīvesveids atmaksājas ilgtermiņā
Pasaules Veselības organizācijas stratēģija 21.gadsimtā ir būtiski mainījusies. Pirmo reizi kopā sasaistītas divas prioritārās lietas, kas būtiski ietekmē visas sabiedrības veselību. Šīs prioritātes ir regulāras fiziskās aktivitātes un pilnvērtīgs uzturs. Ir pierādīts, ka veselīgs dzīvesveids ir kritiski nozīmīgs slimību profilaksē. Skaitļi ir nepielūdzami. Ir pierādīts, ka uzņemot pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu, sportojot, kā arī uzturot veselīgu ķermeņa svaru, var novērst līdz pat 80% koronārās sirds slimības gadījumu, līdz pat 90% 2.tipa cukura diabēta gadījumu, kā arī par trešdaļu novērst vēža gadījumus. Savukārt pretējo var apgalvot par nepietiekamu fizisko aktivitāti un neveselīgu uzturu, kas ir riska faktors daudzām hroniskām saslimšanām, piemēram, sirds asinsvadu slimībām, onkoloģiskām slimībām, vielumaiņas slimībām, aknu un žultsceļu bojājumiem, balsta un kustību sistēmas slimībām, depresijai un daudzām citām saslimšanām.
Ne vien veselība, bet arī dzīves uztvere
Tomēr fiziskās aktivitātes un uzturs spēj ietekmēt vēl daudzkārt vairāk, tai skaitā uzlabot mūsu dzīves kvalitāti. Ar dzīves kvalitāti saprotam kopējo apmierinātību ar dzīvi. Dzīves kvalitāte atspoguļo veidu, kādā uztveram un reaģējam uz savu veselības stāvokli, gan citiem, ar veselību nesaistītiem dzīves aspektiem. Pārliecinoši pierādījumi liecina, ka fiziskajām aktivitātēm ir saistība ar pozitīvu dzīves uztveri. Tāpat arī ir pierādīts, ka fiziskās aktivitātes uzlabo gan ar fizisko, tā psihisko veselību saistīto dzīves kvalitāti.
Fiziskās aktivitātes – arī infekcijas slimību profilaksei
Jo īpaši epidēmiju un pandēmiju laikā ir būtiski saglabāt fiziskās aktivitātes savā ikdienā. Regulāra sportošana uztur un pat uzlabo mūsu imūnsistēmas darbību un novērš jebkuras infekcijas risku. Savukārt infekcijas gadījumā tiek nodrošināta ātrāka infekcijas iznīcināšana, gan arī ievērojami mazāks slimības ilgums.
Pārsteidzoši, taču imūnsistēmas darbību uzlabo pat viena adekvāta fiziskā slodze, bet regulāru fizisko aktivitāšu pozitīvā ietekme ir vēl krietni lielāka. Tiesa gan, pārmērīga apjoma vai intensitātes fiziskā slodze var radīt pretējo efektu un imūnsistēmas darbība īslaicīgi var pasliktināties, tādējādi palielinot infekciju slimību risku. Tieši tāpēc, ja vēlies uzlabot savu veselību, nevis kaitēt tai, ir būtiski sportot zinoša trenera uzraudzībā. Pieredzējis treneris vienmēr iedziļinās katra klienta individuālajā veselības stāvoklī un vajadzībās, fizisko slodzi pielāgojot konkrētajam cilvēkam. Ja tu meklē treneri, kas palīdzēs spert pirmo soļus veselīgāka dzīvesveida virzienā, pārliecinies, ka izvēlētais treneris ņem vērā tavu veselību un ar to saistītos aspektus labākā rezultāta sasniegšanai. Savukārt, ja tu esi treneris, paturi prātā, ka tavās rokās ir iespēja būtiski uzlabot vai pasliktināt savu klientu veselību un dzīves kvalitāti. Tieši tāpēc nemitīga sava zināšanu pilnveidošana ir būtiska katra trenera darba sastāvdaļa.
Fiziskās aktivitātes un COVID-19
Pētījumi rāda, ka augstāks fiziskās aktivitātes līmenis ievērojami mazina COVID-19 simptomus un saslimstību. Regulāras fiziskās aktivitātes ievērojami samazina hospitalizācijas, intensīvās terapijas un mirstības risku, saslimstot ar COVID-19. Savukārt fiziskā pasivitāte tiek minēta kā viens no būtiskākajiem riska faktoriem līdzās tādiem faktoriem kā smēķēšana, aptaukošanās, diabēts, sirds un asinsvadu slimības, kā arī vēzis. Lai arī sākotnēji varētu šķist, ka pandēmija ir atstājusi negatīvas sekas uz treneru darbu un pieprasījumu šajā jomā, tomēr realitāte ir pavisam citādāka. Arvien vairāk cilvēku sāk apzināties, kāda nozīme ir regulārai sportošanai, kā arī to, cik negatīvas sekas uz veselību atstāj pasīvs dzīvesveids. Ierobežojumu laikā sportošana daudziem kļuvusi apgrūtinoša, taču tas vienlaikus arī pavēris iespējas treneriem kļūt radošiem, izaicināt sevi un attīstīt attālinātas trenēšanas pakalpojumus, lai turpinātu savu darbu un rūpētos par sabiedrības veselību arī pandēmijas apstākļos. Protams, jāņem vērā adekvāta sociālā distancēšanās, roku mazgāšana un citi būtiski higiēnas pasākumi, taču fiziskās aktivitātes viennozīmīgi ir jāveicina arī ierobežojumu laikā. Zinošiem un labiem treneriem rokas šobrīd ir darba pilnas. Ja esi kādreiz apsvēris iespēju kļūt par treneri, šis laiks var kļūt arī par tavu lielo iespēju jaunas karjeras uzsākšanai.
Veselības sports tavā dienas kārtībā
Arī mēs, Sporta izglītības aģentūra, sekojam līdzi tendencēm sporta un veselības jomā. Tieši tāpēc mūsu C kategorijas treneru apmācību kursā ir iekļauts tāds mācību priekšmets kā veselības sporta teorija. Tas paver iespējas katram topošajam trenerim gūt padziļinātu ieskatu fiziskās slodzes ietekmē uz veselību un kā to izmantot savā un savu klientu labā. Veselības sporta teorijas priekšmetā tu uzzināsi par treniņu nozīmi cilvēka veselības veicināšanā, gan arī dažādu slimību profilaksē. Tu mācēsi plānot un realizēt atbilstošus treniņus, palīdzot saviem audzēkņiem kļūt ne tikai stiprākiem, bet arī veselākiem un ilgtermiņā uzlabot savu dzīves kvalitāti. Vai nav lieliski? Savukārt esošajiem treneriem esam sagatavojuši daudzveidīgas video lekcijas, tai skaitā veselības sporta virzienā. Tā ir iespēja arī jau praktizējošiem treneriem kļūt vēl labākiem, mācoties no nozares spēcīgākajiem un zinošākajiem speciālistiem. Un tas viss pieejams Online, tev ērtā vietā un laikā.
Veselības sporta aktualitāte Latvijā
Iespējams, tev kā fiziski aktīvam cilvēkam, varētu būt radies priekšstats, ka mūsu valsts iedzīvotāji jau tāpat ir fiziski aktīvi, kā arī veiksmīgi īsteno veselīgu dzīvesveidu savā ikdienā. Arī mums brīžiem šķiet, ka visapkārt ir tādi sportiski cilvēki kā tu. Tomēr statiska diemžēl rāda pavisam ko citu. Latvijas iedzīvotāju fiziskā aktivitāte ir viena no viszemākajām starp visām civilizētajām valstīm, bet saslimstības un mirstības rādītāji ir vieni no visaugstākajiem. Apmēram divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju ar fiziskiem vingrinājumiem nenodarbojas vispār, kā arī izteikti dominē pasīvs brīvā laika pavadīšanas veids. Vēl satraucošāk ir tas, ka pēdējo desmit gadu laikā Latvijas iedzīvotāju fiziskā aktivitāte turpina samazināties. Tāpat Latvijā ir visstraujākais bērnu un pusaudžu liekā svara pieaugums. Veselīga un aktīva dzīvesveida popularizēšana ir kļuvusi tik nepieciešama kā vēl nekad.
Tava iespēja iedvesmot
Labā ziņa, ka fiziskā aktivitāte var ievērojami uzlabot veselību un novērst dažādu saslimšanu risku. Veselības nostiprināšanai un veicināšanai nepieciešamas pietiekamas intensitātes, kā arī ilguma fiziskās aktivitātes. Tāpat arī jāizmanto dažādi fizisko vingrinājumu veidi. Ir daudz nianses, ko būtu jāņem vērā, tāpēc uz savu galvu vēlamos rezultātus bieži vien neizdodas sasniegt. Esi gudrs un iedvesmojošs treneris, lai ar savām daudzpusīgajām zināšanām, praktisko pieredzi un spēju motivēt, arī tu varētu pielikt savu roku Latvijas sabiedrības veselības uzlabošanā! Un, ko var zināt, varbūt pat krietni ārpus mūsu valsts robežām. Kustībā ir spēks.
Ņem vērā!
Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas:
- Pieaugušajiem vecumā no 18 līdz 64 gadiem vajadzētu veikt vismaz 150 –300 minūtes mērenas intensitātes aerobās fiziskās aktivitātes vai vismaz 75 – 150 minūtes intensīvas intensitātes aerobās fiziskās aktivitātes (vai līdzvērtīga mērenas un spēcīgas intensitātes aktivitāšu kombinācija nedēļas griezumā).
- Vajadzētu veikt arī muskuļus stiprinošas aktivitātes ar mērenu vai lielāku intensitāti, iesaistot visas galvenās muskuļu grupas 2 vai vairāk dienas nedēļā, jo tās sniedz papildu labumu veselībai.
- Vēlams palielināt vidējas intensitātes aerobās fiziskās aktivitātes līdz vairāk nekā 300 minūtēm vai intensīvas intensitātes aerobās fiziskās aktivitātes līdz vairāk nekā 150 minūtēm (vai līdzvērtīgas mērenas un spēcīgas intensitātes aktivitāšu kombinācija nedēļas griezumā), lai iegūtu papildu ieguvumus veselībai.
- Jāierobežo mazkustīgais laiks. Mazkustīga laika aizstāšana ar jebkādas intensitātes (ieskaitot zemu intensitāti) fiziskām aktivitātēm dod labumu veselībai. Lai mazinātu mazkustīga dzīvesveida kaitīgo ietekmi uz veselību, visiem pieaugušajiem ir jācenšas darīt vairāk nekā to paredz ieteicamais vidēji smagas vai intensīvas fiziskās aktivitātes līmenis.
Ar detalizētām Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām visām vecumu grupām vari iepazīties organizācijas mājas lapā.
Atsauces
World Health Organization. Global Strategy on Diet, Physical Activity and Health, 2004
Diet, nutrition and the prevention of chronic diseases, Report of a joint WHO/FAO expert consultation, Geneva
Physical Activity and Sociodemographic Profile of Brazilian People during COVID-19 Outbreak: An Online and Cross-SectionalSurveyRodrigoL. Vancini 1 , Published: 29 October 2020